<?xml version="1.0" encoding="UTF-8" ?>
<rss version="2.0">
    <channel>
        <title>inkigai - Mājas</title>
        <link>http://www.inkigai.lv/blog/</link>
        <description>inkigai - Mājas</description>
                    <item>
                <title>Radošā rezidence</title>
                <link>http://www.inkigai.lv/blog/params/post/5258579/radosa-rezidence</link>
                <pubDate>Mon, 25 May 2026 18:08:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;div style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 300; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-start&quot;&gt;Pirms kaut kādiem tur gadiem fantazēju, kā sēdēšu kādā no&amp;nbsp;&lt;i&gt;Ventspils starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas&lt;/i&gt;&amp;nbsp;klusajām cellēm, kaut ko radoši risināšu un tad brokastīs pie kafijas satikšos ar tādiem pašiem intelektuāļiem. Taču ar laiku izrādījās, ka es nekāroju kļūt par īstenu prozaiķi, tāpat kā nekāroju kluknēt pie datora pasīvas rezidentes statusā. &lt;/div&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 300; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-start&quot;&gt;Toreiz, ilgojoties pēc konkrētas rezidences, pat nenojautu, ka pēc dažiem gadiem piedzīvošu ne vienu vien &lt;i&gt;radošo rezidenci&amp;nbsp;&lt;/i&gt;dažādās Latvijas vietās, kur vienpatīgi rakstīšu scenārijus, rediģēšu dažādu autoru tekstus un savu dzīvi.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 300; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-start&quot;&gt;Ar laiku sāku sevī just dvēseliskas ilgas pašai radīt vietu, kurā vienlaikus varu gan reailzēt savus projektus, gan parūpēties par telpu, kur piestāt citiem radošajiem gariem. Šī sajūta negrasījās atstāties, tā pieņēmās intensitātē tik lielā mērā, ka dažbrīd kļuva grūti elpot. Kādā brīdī pāriestatīju sevī kaut kādus vadiņus un nolēmu, ka ir kāda paralelitāte, kurā es to jau pieredzu, pat ja realitātē tam nebija nekāda seguma.&amp;nbsp;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 300;&quot; class=&quot;moze-start&quot;&gt;&lt;span style=&quot;font-style: normal;&quot;&gt;Kādā drēgnā sestdienas vakarā sēdēju radošajā&amp;nbsp;&lt;i&gt;Visumu&amp;nbsp;&lt;/i&gt;radošajā rezidencē un strādāju pie scenārija, kad man piezvanīja Kristaps - pēc dažām minūtēm te ieradīšoties fotogrāfs Valters un viņa draugs, kas esot video operators. Viņi uzņemot dokumentālo filmu un meklējot &lt;/span&gt;&lt;i&gt;pictopa&lt;/i&gt; vietu.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 300; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-start&quot;&gt;- Tev šis būs &lt;i&gt;jānohosto&lt;/i&gt;, - tā smaidot Kristaps.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 300; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-start&quot;&gt;Steidzos ārā tumsā, lai iedegtu starp kokiem savilkto spuldzīšu virteni - tas skats, tumsā tuvojoties mājai, ir episks, turklāt liek justies gaidītam. Iekurināju krāsni, izslaucīju grīdu, iededzu sveces, uzliku fona mūziku, sabužināju dekoratīvos spilvenus, pārbaudīju guļvietas. Un tur jau viņi nāca - slapjām drēbēm sanesa telpā filmēšanas tehniku un brīnišķīgu enerģiju. Tālākais risinājās aiz vārdiem - vienkārši, sirsnīgi un sirreāli.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 300; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-start&quot;&gt;- Jums šķiet, ka ieradāties šeit sevis dēļ, taču patiesībā jūs te esat manis dēļ, lai es pieredzētu vienu no dvēseliskākajām notikšanām uz planētas Zeme, - tā es nākamajā dienā teicu puišiem, kad viņi pēc brokastīm un pāris filmēšanas epizodēm devās tālāk uz Latgales pusi.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;text-decoration: none; font-weight: 300; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-start&quot;&gt;&lt;img src=&quot;https://site-2835299.mozfiles.com/files/2835299/medium/IMG_5567.jpeg?1779717740&quot; alt=&quot;IMG_5567.jpeg&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;br class=&quot;Apple-interchange-newline&quot;&gt;</description>
            </item>
            </channel>
</rss>