Zosnas muiža

Kopš noskretusī Zosnas muiža mani 2020. gadā pasauca, esmu te bijusi simtiem reižu. Šī ir bijusi gan mana spēka vieta, kur stundām esmu sēdējusi pie lielās liepas ar maģisko skatu pāri Zosnas līcim un jutusies kā mājās, gan fantāziju spēļlaukums, kad kā tāds desmitgadīgs meitēns esmu lūrējusi iekšā pa logiem un spēlējusies mājās. Tāds kā atkarības loops vai kas.

Gadi gāja un muiža turpināja izskatīties pamesta un nelaimīga, un es pavisam nopietni sāku apsvērt miljonu zīmēšanu, lai ēkā atgrieztu dzīvību. Ārboristiem skaisto parka koku sakopšanai vien domās piešķīru 200000 eiro.

- Man nebūs miera, kamēr kāds to nenopirks! - tā šī gada sākumā izkliedzu visumā. Biju sagurusi no savas pieķeršanās potenciālam, ko pati saviem spēkiem nebiju spējīga pacelt.

Savas dzimšanas dienas saullēktā aizbraucu uz muižu. Jau liepu alejas galā jutu, ka šoreiz kaut kas ir citādāk. Pēdējā laikā katru reizi ierakstu googlē jautājumu "Kas ir pašreizējais Zosnas muižas īpašnieks?" Līdz šim atbilde vienmēr ir bijusi tukša un auksta - novada pašvaldība. Šorīt mana sirds apmeta kūleni - muiža ir nodota ilgtermiņa nomai Dabas aizsardzības pārvaldei, kas tur veidošot dabas izglītības centru. Tā ir valsts struktūriestāde, kas ēkā un tās apkārtnē ir paredzējusi ieguldīt piecus miljonus eiro. Skaistākais, kas ar šo vietu un mani var notikt.

#dāvanas