Milzu sīkumi
13. sept. 2026
Tas, ko zinu pavisam skaidri - šobrīd mēs cits citam varam palīdzēt gandrīz netveramos sīkumos. Vismaz manā realitātē tā ir - kaut kādi nanomilimetrīgi cilvēkfaktorīgi knibuči. Fak, es viena neizairētu!
Kad beidz "djorgāties"
10. sept. 2026
Kamēr prātam dod visādus variantus, tas spēj sadzīt mani haosā - dzīvot tur, tur vai tur!? Kur vispār un ko tur darīt!? Āāāāā!
Nepieradinātā
4. sept. 2026
Piesēžos pie galda, lai rakstītu bez kāda īpaša plāna vai idejas. Skatos ārā pa logu, aizsapņojos, un pēkšņi manī nolaižas vārds. Nepieradinātā. Neatceros, kad šādu vārdu būtu lietojusi. Varbūt tas manī vienmēr ir bijis klātesošs kā vārdā nenosaukta vaduguns - izlauzties no dogmām, programmām, pieradinātībām. Paplašinājums
3. sept. 2026
Līgatne. Rīga. Kaltene. Kuldīga. Padure. Keramika. Jūrkalne. Pāvilosta. Liepāja. Pape. Palanga. Klaipēda. Bernāti. Liepāja. Bernāti. Liepāja...
Klusums
22. aug. 2026
Vakar vakarā iebraucu draudzenes lauku rezidences plašumā. Izkāpu no mašīnas un ilgi stāvēju, galvu atliekusi un blenzu augusta zvaigžņotajās debesīs.
Arī tas pāries
21. aug. 2026
Un tad ir tādas dienas, kā vakardienas, kad teju viss un visi kaitina, tai skaitā pašas suns un ēna.
Dzīves svinēšanas meistarklase
20. aug. 2026
Kaut kad ziemā manā youtube algoritmā parādījās mūziķu apvienības AWARE koncerta video, kas bija noticis Portugālē. Skatījos uz fotogrāfiju, taču video vaļā nevēru - doma, ka kaut kur pasaulē ir noticis kaut kas tik skaists, man bija gandrīz fiziski sāpīga, turklāt viņu dziesmas ir stāvējušas klāt manas dzīves tumšākajā ziemā. Izlikos, ka tāda video nav - kāpēc sevi lieki kacināt ar pieredzi, kuru piedzīvo kaut kādi laimīgie kaut kādās laimīgajās komūnās? Video turpināja uzturēties mana algoritma piedāvājumā, un es turpināju to neizvēlēties.
Liela un plaša
18. aug. 2026
Mazliet sagurusi, taču mierpilna es 15. augusta rītā stāvēju Āgenskalna tirgus terasē un dzēru kafiju. Skatījos uz savu mazo vw up, kas noslēpies aiz skaista vintāž džipa, un nespēju noticēt, ka mana mini blusiņa vēl nav pārvērtusies par kārtīgu apvidus auto - tik liela bija mana tā brīža sajūta pēc pēdējās diennakts notikumiem. Vēlāk piefiksēšu, ka šī sajūta ir kļuvusi par konstantu stāvokli. Esmu izaugusi, vai drīzāk - esmu pāraugusi savu iepriekšējo versiju.
Latgalietes
13. aug. 2026
- Tu neesi nekāds Austrālijas akāciju krūms, kur jādomā - ieaugs te vai neieaugs. Tev nevajag, lai kāds no malas iedod tev vērtējumu - esi te savējā vai neesi. Tu esi šejieniete, - tā pirms pāris nedēļām man teica dzejniece un rakstniece Ligija Purinaša.
Autoru Māja Latgalē
11. aug. 2026
Abas ar suni sēžam uz senās sādžas ēkas verandas kāpnēm kā uzzīmētas.
Smalksajusti
10. aug. 2026
Kad līdz ugunsstaigāšanas rituāla noslēgumam bija palikusi pēdējā minūte, novilku kurpes un gāju.
Rīts
5. aug. 2026
Šis ir tas augusta rīts, kad pasaule smaržo pēc visām tām rudens epizodēm, kas manā cilvēciskajā pieredzē ir bijušas tādas, ka, ja tiktu rādītas kāda talantīga režisora dokumentālajā filmā, skatītājs ņemtu un no žēluma apraudātos.
Oda gulēšanai uz vecajiem lauriem
2. aug. 2026
Manas draudzenes mājā pie sienas karājas ierāmēts godaraksts no kaut kāda divtūkstošpadsmitā gada. Reiz skatījos uz to un domāju - nez, ko tieši tas par viņu pasaka šodien? Tāds kā tukšas skaņas efekts.
Radošās epizodes Ārdavas muižā
1. aug. 2026
Bija maija beigas. Savā dzimšanas dienas rītā pamodos Latgalē un mēģināju sajust, kas ir tas, ko šādā īpašā dienā gribu pieredzēt. Vienīgais impulss bija par kafiju Ārdavas muižā.
Kustības studijas
26. jūl. 2026
Interesanti. Visādā ziņā interesanti. Tātad, pirms gadiem četriem pieciem novadīju dažus deju notikumus. Ne tādus, par kuriem maksā naudu. Manī drīzāk bija interese sajust, kurp es ar šo kustību virzos.
Tu dzīvo tā, kā kusties
25. jūl. 2026
Viena nakts mašīnā ir maz un vienlaikus daudz. Šīs nakts uzdevums ir bijis dot telpu tam, lai mana auguma enerģijā nobirtu iepriekšējo frekvenču ķieģeļu mūris un priekšplānā izvirzītos jauns paplašinājums. Smeldzīgi un pārpasaulīgi skaisti.
Meistarklase
24. jūl. 2026
Saullēktā pamostos Latgales vidū un jūtu, ka gandrīz nespēju elpot no tā, cik ļoti alkstu padziļinātas kustības. Ne jau tās iestaigātās, ko gadiem protu, ne tās klišejiskās dance as nobody is watching.
Svētrīti
22. jūl. 2026
Trīs gadus biju dzīvojusi vienpates alā, kur diennakts laiku gandrīz nedalīti veltīju sev.
Dzīves paātrinājums
20. jūl. 2026
Ik pa laikam mēģinu piefiksēt vienu vai citu pieredzi, taču notikumu intensitāte ir sazipota tik lielā mērā, ka vārdos ietverta refleksija ir neiedomājama. Portugāles portāla post scriptum
6. jūl. 2026
Kad īsi pēc saullēkta pagalmā iebrauca taksometrs, es vēlreiz apskāvu savas pasaules draudzenes, kuras man par godu bija modušās agrāk, un devos atceļā uz Latviju.