Pāriet uz galveno saturu
inkigai
  • Atslēgas
  • Epizodes
  • Ceļam

Spārnoto teicienu pārskatīšana

17. nov. 2026

Spārnoto teicienu pārskatīšana

- Tu esi visur, - tā pagājušā gada novembrī man teica Latgales draudzene, kad pēc nedēļas loka cauri Kurzemei atkal biju attapusies Latgalē.

- Ja tu esi visur, tu neesi nekur, - tajā brīdī dzirdēju, kā no manis pašas zemapziņas izbirst kaut kas šāds. Pēkšņi apjautu, ka visus šos gadus to biju sevī pieņēmusi kā dogmatisku pārliecību. Katrā ziņā, katru reizi, kad nespēju konkrēti atbildēt uz jautājumu par to, kur dzīvoju, sajutos defektīva. Iekšējais soģis turpināja mani pātagot - neeevari, neeevari atrast mājas, ļeļeļe. Tikmēr kāda cita mana šķautne pa kluso visur jutās kā mājās, taču skaļi to nespēju sev atzīt, jo kā tas ir - esmu visur, kur vajag? Tā nav teicamnieces atbilde. Teicamniece izvēlas sabiedrībai saprotamu dzīvesveidu un uz uzdotajiem jautājumiem spēj atbildēt tā, lai jautātājam ir skaidrs, kas ir kas. 

Tas bija vājprātīgs iekšēju pretrunu kokteilis, kurā vairs nevēlos atgriezties. Nu, tā, ka ne, un punkts.

Lasīt tālāk »

Mana blogu dzīve

16. nov. 2026

Mana blogu dzīve

- Dievs, runā ar mani.


Tas bija 2020. gada decembris, kad sašļukusi gāju pa mežu un pēkšņi manā galvā nolaidās frāze: "Raksti blogu." Pēc neliela pretestības mirkļa es devos mājās un sāku.

Šo gadu laikā esmu piedzīvojusi intensīvas transformācijas un, katru reizi nomainoties iekšējai enerģijai, esmu nomainījusi arī bloga nosaukumu - naked light, multiinstrumentāliste, vārdotāja, vydabolss un nu - inkigai. No naked light izauga kājas grāmatai SAVĒJĀM, kam sekoja dziļa lejupslīde ēnu pasaulē. Tur naked light izšķīda kūniņas tumsā un likās, ka vairs nekādu blogu. Taču pēc laika atkal sajutu iekšēju saucienu - turpini. Un tā es turpināju un turpināju.

Lasīt tālāk »

Mazo lietu Dievs

12. nov. 2026

Mazo lietu Dievs

Esmu piedzīvojusi visādus mirkļus, taču ir tādi, kur Dzīve parāda rūpes un mīlestību tik niansēti, turklāt tik klusām un neuzkrītoši, ka man nerodas šaubas par kāda lielāka spēka nepārtrauktu klātbūtni. 

Lasīt tālāk »

Grīdas līmeņa studijas

11. nov. 2026

Grīdas līmeņa studijas

- Bet kāpēc viņiem jāvārtās pa to zemi? - kāda draudzene nesen retoriski jautāja.

Par viņiem man nav atbildes. Mani drīzāk nodarbina jautājums, kāpēc no vertikālas dejkustības nolaisties grīdas līmenī man ilgstoši ir šķitis kā ar kājām aiziet līdz Āfrikai - teju neiespējami. Es te pat nerunāju par pretestību vai sabloķēšanos, ko vēl pirms pāris gadiem jutu. Manī drīzāk nav bijis grīdas līmeņa dejas faila. Un es sevi ļoti labi saprotu - ja man afigenna kolosāli, organiski, brīvi, sensuāli sanāk dejot pa normālo, tad kāpēc meklēt problēmu, kur tās nav, vai drīzāk - kāpēc to radīt? 

Lasīt tālāk »

Ārpuskastes efekts

10. nov. 2026

Ārpuskastes efekts

Dažreiz varu tikai pabrīnīties, cik lēnām virzos ārpus kastes. Es šo bez kritiskas vērtēšanas. Tas vienkārši tāds mīļš, mātišķs vērojums. 

Lasīt tālāk »

Kustības pikseļi magnetizējas

9. nov. 2026

Kustības pikseļi magnetizējas

Tas bija vasaras sākums, kad kādā kultūrtelpā teicu, ka gribētu radīt kustības-skaņas-rakstīšanas nodarbību, turklāt rakstīšanu tajā visā sajutu kā baltiem diegiem piešūtu. Mani pašu vairāk interesēja kustība.

- Rakstīšana būtu forši, - telpas saimniece teica. Abus pārējos vārdus viņa izlikās nedzirdam. Mēs vienojāmies par rakstīšanu, un es viņu ļoti labi spēju saprast. Desmit gadu laikā sevī un ap sevi esmu radījusi vārda lauku gan apgūstot vārda mākslu profesionāli, gan ieaužot šo enerģiju praksē. Kustība? Ar patikšanu un dejām ar stereoausīm uz ausīm vien enerģijas lauks neizpletīsies.

Lasīt tālāk »

Grāmatas enerģija

8. nov. 2026

Grāmatas enerģija

Vakar izlasīju Jura Rubeņa grāmatas UGUNS PAVEDIENI trīs pēdējās esejas. Ja būtu sajutusi, ka vēlos izlasīt arī pirmās septiņas, tad turpinātu lasīšanu no sākuma. Taču nolēmu, ka ar pēdējām trim būs gana. Grāmata iedvesa manī skumjas par to, ka tā ir - ka sekot savam dziļākajam aicinājumam visos laikos ir bijis tik savdabīgi dīvaini un vientuļi, turklāt senāk tam bija jābūt arī diezgan noskretušam pasākumam. 

Lasīt tālāk »

Nav, ko teikt

7. nov. 2026

Nav, ko teikt

Laiku pa laikam piesēžu, lai šeit kaut ko uzrakstītu. Sagatavoju tēju, atveru datoru un pēc mirkļa aizveru. Man nav, ko teikt. Šorīt tas pats - ir agrs, gaisā jūtu gandrīz rituālu sajūtu un šķiet, ka nu gan varētu kaut ko uzrakstīt. Skatos ekrānā, galvā tukšums. Nav, ko teikt.

Lasīt tālāk »

Grīdas līmenis

5. nov. 2026

Grīdas līmenis

Būt kustībā uz grīdas ir viens no maniem šā brīža lielākajiem izaicinājumiem, vienlaikus tā ir savāda dziedinājuma forma. Ķermeņa kustība grīdas līmenī rāda manu šī brīža realitāti manās attiecībās ar pašas ķermeni - cik elastīga, spēcīga, izturīga es (ne)esmu. Laikmetīgās dejas horeogrāfija, ko saņēmu no Kristīnes Brīniņas, ir šķietami vienkārša, taču es netieku tālāk par pirmajiem soļiem. Pāreja no vertikāla stāvokļa grīdas līmenī šķiet kā lauziens, kas man nav pa spēkam. Vēl pirms pusstundas gulēju uz grīdas un raudāju par savu vājumu, tad cēlos un turpināju. Turpat - grīdas līmenī.

Lasīt tālāk »

Kustība ir mans visdziļākais garīgums.

2. nov. 2026

Kustība ir mans visdziļākais garīgums.

Var gadīties, ka mans būtiskākais apsvērums materializēties uz planētas Zeme ir bijusi dejkustība (ne īsti deja un arī tikai kustība tā nav). Jā, jā, viss tas pārējais trips arī, tai skaitā nemīlestības un mīlestības mācības. Taču burkāns, ko sev tiku apsolījusi, noteikti ir bijusi iespēja dejkustēties fiziskajā ķermenī. Nezinu lielāku baudu. 

Lasīt tālāk »

Prieka un ēnas faktors

1. nov. 2026

Prieka un ēnas faktors

Viss patiešām notiek pēc plāna. Vairākus gadus piedzīvoju dziļas attiecības ar savu ēnu - rakos, analizēju, preparēju, turklāt darīju to kā īstena teicamniece - radikāli godīgi un supertalantīgi. Neviens melnumiņš neizpruka nepamanīts. 

Ir pienācis laiks piedzīvot tikpat dziļas attiecības ar savu prieku. Šajā kontekstā man nāk prātā vārds desire. Piedzīvot prieku, sekojot tam, kas manī ir DZĪVS.

Lasīt tālāk »

Addiction to Suffering/Survival

24. okt. 2026

Addiction to Suffering/Survival

Tas nav pirmās atklāsmes jaunums. Šis ir jau pāris reižu apzināti iziets spirāles loks - manas psihes atkarība no ciešanām. Līdz perfekcijai izkopts talants. Taču šoreiz šī atklāsme trāpa bioķīmiskāk. Jūtu, kā ķermenī gandrīz ar medicīnisku precizitāti varētu izpreparēt šīs atkarības neironus. Labā ziņa ir tā, ka mirklī, kad šo ieraugu teju fiziski, var sākties patiesās pārmaiņas.

Lasīt tālāk »

The Inka Show

20. okt. 2026

The Inka Show

Par spīti izcilajām atsauksmēm un stilīgajām atsaucēm gadiem biju apgājusi filmas Trūmena šovs noskatīšanos. Iemesls, kāpēc tā sanāca, ir visai mistrots, taču šobrīd tas vairs nav svarīgi. Acīmredzot man vajadzēja filmu noskatīties gandrīz 30 gadus pēc tās pirmizrādes. Pirms pāris dienām to izdarīju un mani vairs neatlaiž sajūta, ka Trūmena šovs ir kāda dīvaina rokasgrāmata par to, KĀ. 

Lasīt tālāk »

Kustībā

14. okt. 2026

Kustībā

Vakaros eju gulēt un jau tajā pašā mirklī gaidu rītu, lai varētu taisīt pumpīšus. Manas rokas vienmēr ir bijis mans vājākais posms. Vidusskolas basketbola komandā jā, taču sporta stundās pievilkties pie stieņa un pa virvi rāpties nē, lapas grābt jā, taču ar vienu piegājienu pārpeldēt baseinu nē. Neko no tā, kur roku spēks ir bijis vajadzīgs.

Lasīt tālāk »

Siltā gaismā

10. okt. 2026

Siltā gaismā

Grābu lapas un atcerējos dzenbudisma klišeju, kuru ir apsprieduši daudzi gudrinieki: before enlightenment chop wood, carry water. After enlightenment chop wood, carry water. Ja skatos uz šo tekstu kā burtu virknējumu, kas virspusēji mēģina raksturot ārēju darbību, tad piekrītu. Taču man, kura ir izgājusi cauri visam tripam, tai skaitā neskaitāmām dvēseles tumšajām naktīm, otrais teikums ir ar pavisam citu svaru, segumu un amplitūdu. Ar šā brīža apziņu, pieredzi, zināšanu vairs nav iespējams atgriezties sava CV pirmajā ierakstā. Mēģināju. FAIL.

Lasīt tālāk »

Īsumā par nosodīšanu/vērtēšanu

9. okt. 2026

Īsumā par nosodīšanu/vērtēšanu

Ja esam radikāli godīgi, tad nevienam nevienu ar nosodījumu vērtēt nav izdevīgi. Džadžments vienmēr strādā kā klusais (smirdīgais) pirdiens - uz āru laiž bez skaņas, bet pats džadžeris kādā brīdī dabū padzīvoties tāāādā smakucī. Tas, ko pārākuma sajūtā nosodi citā - tā enerģija - to pašam ātrāk vai vēlāk nāksies pagaršot. Pēdējā laikā pieredzu, ka visbiežāk tas notiek ātrāk nekā vēlāk.

Lasīt tālāk »

10 dienas

7. okt. 2026

10 dienas

Visa cita starpā esmu saņēmusi apstiprinājumu, ka vēlā pavasarī uz mēnesi būšu rezidente īstā rakstniecības rezidencē ar īstu rakstnieces stipendiju, taču šodien ir šodiena - vēls rudens, un es uz 10 dienām esmu ieradusies radošajā rezidencē bez stipendijas, toties ar pavisam skaidru nodomu šīs dienas pavadīt tā, it kā man par būšanu šeit un darīšanu tiktu piešķirti 100 eiro dienā.

Lasīt tālāk »

Somatika n’ all that jazz

4. okt. 2026

Somatika n’ all that jazz

Jau trešo dienu esmu mērķtiecīgi pieķērusies darbam ar sava ķermeņa somatiku - vietām, kur vēl jūtama enerğijas sabloķēšanās, saspringums.

Kad lielākais darbs - dzīvības enerģijas atgriešana ķermenī - ir aiz muguras, varu sākt nodarboties ar faintjūningu.

Lasīt tālāk »

Kustībā

3. okt. 2026

Kustībā

Esmu kustībā līdz matu galiem. Pētu, kustos, izaicinu savu nevarēšanu un neticību, iedomātās robežas. 

Lasīt tālāk »

It’s for your plot

2. okt. 2026

It’s for your plot

Jau vairākus gadus manī ir klātesoša zināšana - manas dzīves notikumi ir mana radošā stāsta virzītājspēks. Šo gadu laikā esmu piedzīvojusi situācijas, vietas, cilvēkus, ko normāls cilvēks vienkārši nepiedzīvotu. Nu, nevaru iedomāties nevienu savu draudzeni ejam cauri tik afigenna savādām pieredzēm. 

Lasīt tālāk »

Ielādēt vēl
i(n)kigai