Portugāles portāla post scriptum
Cauri mašīnas aizmugurējam stiklam vēl kādu laiku atskatījos uz brīnumaino Neos Zemes laiktelpu, līdz tā pazuda skatienam. Šis pārdesmit sekunžu mirklis ir viens no manas dzīves kinematogrāfiskākajiem kadriem. To sekunžu dēļ es būtu gatava iestāties Losandželosas filmu skolā, lai kā profesionāla un supertalantīga režisore savas iekšējās redzes epizodes materializētu pilnmetrāžas mākslas filmā.
Nu jau pāris nedēļas esmu Latvijā, taču tikai šorīt sajutu, ka Portugāles portāls beidzot ir aizvēries, esmu atpakaļ ekrāna šajā pusē, kur pirms pieciem mēnešiem pirmo reizi uzzināju par Neos eksistenci.
Apzinos, ka šī pieredze mani ir neatgriezeniski mainījusi, lai gan prāts vēl nespēj visu aptvert. Taču viens prātam ir skaidrs - ir tapusi jauna atsauce manas varēšanas amplitūdai. Ja es spēju hologrammēties sava datora ekrāna otrā pusē un nonākt vietā, kurā vēl pirms pāris mēnešiem necerēju nonākt, es spēju visu.
