Tu dzīvo tā, kā kusties
25. jūlijs, 2026 pl. 10:14
Viena nakts mašīnā ir maz un vienlaikus daudz. Šīs nakts uzdevums ir bijis dot telpu tam, lai mana auguma enerģijā nobirtu iepriekšējo frekvenču ķieģeļu mūris un priekšplānā izvirzītos jauns paplašinājums. Smeldzīgi un pārpasaulīgi skaisti.
- Es neesmu gatava tevi atlaist, vēl ne, - tā pusnaktī, uz mani skatoties, teica Līga. Taču es zināju to, ko zināju - šajā vietā kārtējo reizi biju nokļuvusi, lai šoreiz pieredzētu to, ka šīs izrādes skatuves iekārtojums un aktieri tajā vairs neattiecas uz mani. Tā vakara notikumu kopsavilkums bija kā epilogs epilogā, lai es skaidri apjaustu, ka šo frekvenci esmu izdzīvojusi. Visuma augstākā inteliģence deva man vienu nakti, lai turpat pagalmā, mašīnā pārlaižot nakti, es pārkalibrētos savas dzīves nākamajai izrādei.Man tas nebūtu izdevies tik trausli, mierpilni un vienkārši, ja manā enerģijas laukā tajā naktī nebūtu bijusi dejotāja Guillaume Laplane maigi sazemētā vīrišķā enerģija - kā tāda Ziemeļu zvaigzne tā klusēdama rādīja man virzienu uz paplašinājumu. Jau no rīta pie Adamovas ezera mācījos likt soļus ne tikai ap sevi un savā laukā, bet dejojot radīt paplašinājumu. Šķiet, ka nekad iepriekš šajā dzīvē es tik ātri nebiju nonākusi uz savas jaunās formas pašrealizācijas takas... ceļa... haiveja... bāc, nezinu, tam nav piemērota lietvārda. Jūtu to kā plašu lauku, kuru vēl nespēju ieraudzīt, taču speru pirmos soļus paplašinājumā. Iekustos paplašinājumā.
Foto: Radošā rezidence EDEN
