Milzu sīkumi

13. septembris, 2026 pl. 21:25

Milzu sīkumi

Tas, ko zinu pavisam skaidri - šobrīd mēs cits citam varam palīdzēt gandrīz netveramos sīkumos. Vismaz manā realitātē tā ir - kaut kādi nanomilimetrīgi cilvēkfaktorīgi knibuči. Fak, es viena neizairētu!

Tas, kas man šobrīd dod paļāvību nebēgt un ticēt, ka saies, ir kas tāds, ko skaļi nevienam nevaru teikt. Līdzīgi kā tai dienā, kad manā cilvēciskajā dzīvē plosījās drāma, bet debesīs starp negaisa mākoņiem uz pārdesmit minūtēm parādījās varavīksne. Visā notikumu jūklī tā bija vienīgā reālā zīme, ka esmu safe, haha.

Eju cauri nenoteiktības un nenovēršamības spēlītei un vienīgā vaduguns ir mana ķermeņa alkas pēc nākamā līmeņa kustības.

Kad esmu visā iekšā, viss šķiet afigenna reāli, es iekarstu un iekaistu. Reti ir tie brīži, kad apstājos, lai atzūmotos un atcerētos par šīs spēlītes iluzoro dabu. Bāc, kad cilvēciskais likts uz spēles, nav vienkārši atcerēties par Spēli. Prāta kalambūrs kaut kāds.