Pāriet uz galveno saturu
inkigai
  • Atslēgas
  • Epizodes
  • Ceļam

Prieka un ēnas faktors

1. novembris, 2026 pl. 9:50

Prieka un ēnas faktors

Viss patiešām notiek pēc plāna. Vairākus gadus piedzīvoju dziļas attiecības ar savu ēnu - rakos, analizēju, preparēju, turklāt darīju to kā īstena teicamniece - radikāli godīgi un supertalantīgi. Neviens melnumiņš neizpruka nepamanīts. 

Ir pienācis laiks piedzīvot tikpat dziļas attiecības ar savu prieku. Šajā kontekstā man nāk prātā vārds desire. Piedzīvot prieku, sekojot tam, kas manī ir DZĪVS.

Starp citu, vakar biju Pētera Kļavas notikumā Laimes bērns. Stāsti un mantras. Pirms gadiem 20 viņš bija viens no tiem pāris laikabiedriem, ko uztvēru kā savu autoritāti. Uz šo notikumu biļeti iegādājos jau vasaras vidū, nezinot, cik ļoti šī tikšanās man būs nepieciešama oktobra vidū. Jutos apjukusi no visām savām pieredzēm un pasaules patiesībām. Nezināju, kā savā dzīvē integrēt to apziņas pieredzi, pēc kuras chop wood, carry water pa vecam vairs nav iespējams. Man bija nepieciešams kāds, kuru joprojām spēju uztvert kā autoritāti. Kurš zina to pašu, ko zinu es, turklāt ir sazemēts arī pasaulīgajā realitātē jeb praktiskajā cilvēkpieredzē.  

- Šī lekcija no visām viņa lekcijām man ir pēdējā vietā, - pēc pasākuma, ejot pa Valdemāra ielu, man priekšā sarunājās divas sievietes.

Šis ir vienīgais Pētera Kļavas notikums, ko savā dzīvē esmu apmeklējusi, tāpēc man nav, ar ko salīdzināt, un no visām viņa lekcijām ir pirmajā vietā. Varu iedomāties, kāpēc priekšā ejošajai sievietei šī lekcija bija pēdējā vietā - vienkāršas pasaules patiesības, neviena citāta no visām gudro grāmatu kaudzēm, ko viņš savā dzīvē ir lasījis, nekā pārgudra. Latviešu tautas teiku vienkāršība, ko zinām mēs visi. Ego tripam te nebija vietas. Pēteris Kļava runāja par to pašu, ko es savā ikdienā dzīvoju - Dieviņu. Un tā nebija lekcija. Mūziķis Ivo Grīsniņš-Grīslis kopā ar Miku Vilsonu dziedāja mantras, turklāt pārpasaulīgi skaisti. Un tas ir vēl viens aspekts, kas ar mani ir kopā jau daudzpadsmit gadus, un laiku pa laikam nezinu, kā ar to justies. Pēteris Kļava nospoguļoja, kā. Esmu šim viedajam spogulim ļoti pateicīga.

i(n)kigai