Pāriet uz galveno saturu
inkigai
  • Atslēgas
  • Epizodes
  • Ceļam

Nav, ko teikt

7. novembris, 2026 pl. 7:48

Nav, ko teikt

Laiku pa laikam piesēžu, lai šeit kaut ko uzrakstītu. Sagatavoju tēju, atveru datoru un pēc mirkļa aizveru. Man nav, ko teikt. Šorīt tas pats - ir agrs, gaisā jūtu gandrīz rituālu sajūtu un šķiet, ka nu gan varētu kaut ko uzrakstīt. Skatos ekrānā, galvā tukšums. Nav, ko teikt.

Taču vienlaikus savā laukā jūtu lielu notikšanu. Manu iekšējo tektonisko plākšņu konstrukcijas ir pārbīdījušās, radījušas pavisam citu musturu. Ārēji mainījies nav nekas, taču enerģētiskajā plānā mainījies ir teju viss. No malas skatoties, joprojām var šķist, ka nezinu, kurp sperams mans nākamais solis. Virspusējam skatītājam vai garāmgājējam man patiešām nav, ko teikt, jo nekas TĀĀĀDS te nenotiek. 

Taču vienlaikus notiek teju viss. Jūtu, kā manis pašas ķermenis un kāds lielāks spēks mani maigi vada. Gandrīz fiziski varu sataustīt, kā kaut kāds enerģijas apmērs ieņem matērijas formas pikseļus, iemiesojas, iedzīvojas. Nē, tā nav puzle, kas liekas kopā. Nekas tik superskaidrs un kvadrātiņos strukturēts te nenotiek. 

Enerģijas pikseļi cits pēc cita palēnām ieņem matērijas formu, un man nav ne jausmas, kāda izskatīsies bilde.

i(n)kigai