Kustības pikseļi magnetizējas
- Rakstīšana būtu forši, - telpas saimniece teica. Abus pārējos vārdus viņa izlikās nedzirdam. Mēs vienojāmies par rakstīšanu, un es viņu ļoti labi spēju saprast. Desmit gadu laikā sevī un ap sevi esmu radījusi vārda lauku gan apgūstot vārda mākslu profesionāli, gan ieaužot šo enerģiju praksē. Kustība? Ar patikšanu un dejām ar stereoausīm uz ausīm vien enerģijas lauks neizpletīsies.
Un tad man ar rakstīšanu vien kļuva par šauru - viss zināms, pierasts, mans intelekts sāka žāvāties. Man patiešām nebija ne jausmas, kāds radošais fokuss izkristalizēsies kā nākamais. Tā bija tāāāda tumsas pakaļa. No visām simts interesēm - ko tieši un kāpēc?
Kad vasaras vidū fokusā atkal ienāca kustība, turklāt skaļāk kā jelkad un ar vēlmi izaicināt mani fiziski, man bija mazliet jāpavīpsnā. Nopietni? Vai nevarēja būt otrādāk - vispirms 10 gadi kustībā un tad 10 gadi aiz rakstāmgalda?
Šobrīd kustība ir pārņēmusi teju visu manu kadru. Paralēli gan kustos, gan lasu un studēju visu, kas nāk manās rokās, intervēju profesionālos dejotājus, dodos uz kustību nodarbībām, atrodu telpas un kustos pati. Īpašais izaicinājums ir tas, ka tikai pirms gada savā fiziskajā ķermenī piedzīvoju instant healing un tikai nesen tas pieņēmās spēkā. Man ir izkritis kaut kāds septiņgades fails un šobrīd man nav ne jausmas, kādā fiziskajā kondīcijā ir jābūt sievietei 48 gadu vecumā - kas ir tas, ko man vairs nav paredzēts varēt, kas ir tas, ko nevajadzētu darīt un kas ir tas, ko es reāli spēju izdarīt?
Izskatās, ka vienīgā, ar kuru varu samērīties krāniņiem esmu es pati, tāpēc metos iekšā procesā - pētu laikmetīgās dejas kontekstu, savu interesi un varēšanu, fonā taustot KĀPĒC ŠIS VISS?